karjeras vadība

Akadēmiķis ir ne tikai nosaukums, bet arī milzīgs sasniegums

Satura rādītājs:

Akadēmiķis ir ne tikai nosaukums, bet arī milzīgs sasniegums
Anonim

Akadēmiķis. Šis vārds ir pazīstams absolūti visiem, taču ne visi var sniegt precīzu definīciju. Šis raksts jums pateiks, kurš ir akadēmiķis un kā par tādu kļūt.

Akadēmiķis - kas tas ir?

Vārda “akadēmiķis” nozīme ir definēta atšķirīgi:

  • Akadēmiķis ir akadēmijas loceklis;
  • Akadēmiķis - Zinātņu akadēmijas locekļa nosaukums;
  • Akadēmiķis ir augstākā pakāpe.

Tas ir, akadēmiķis ir persona, kurai ir grāds un kas ir akadēmijas loceklis.

Akadēmija ir zinātniska organizācija, institūcija vai kopiena. Var būt publiska vai privāta. Jo prestižāka ir akadēmija, jo augstāka ir akadēmiķa autoritāte un lielāka cieņa pret viņu.

Tituls valsts akadēmijā tiek piešķirts uz mūžu, un to apstiprina dokumenti. Privātā akadēmijā nosaukums tiek apliecināts arī ar dokumentiem, taču tos var noņemt no akadēmiķa, ja viņš nemaksā regulāru dalības maksu.

Dalība Krievijas Federācijas valsts akadēmijās

Pašlaik Krievijas teritorijā darbojas četras valsts akadēmijas: RAS, PAX, RAO, RAASN. Jūs varat kļūt par viņu biedru tikai par lieliem nopelniem, par lielu ieguldījumu zinātnē. Vietas valsts akadēmijās atšķirībā no komerciālajām akadēmijām netiek nopirktas.

Tāpēc akadēmiķis, kurš kļuvis par vienas vai vairāku zinātnisko organizāciju biedru, tiek ļoti cienīts. Viņš saņem daudz privilēģiju, ieskaitot finansiālas. Mēneša algas pieaugums tiek aprēķināts atbilstoši akadēmiskajam grādam.

Dalība privātā akadēmijā

Nevalstiskās akadēmijas ir privātas komerciālas iestādes. Lai iekļūtu šādā iestādē, ir diezgan vienkārši, akadēmijas budžetā ir jāiemaksā liela naudas summa. Šādām institūcijām absolūti nav nozīmes zinātniskajā darbībā un tās tiek uzskatītas par pseidozinātniskām. Tie galvenokārt ir izveidoti akadēmiķa nosaukuma pārdošanai.

Nosaukuma pirkšana ir diezgan populāra, jo XXI gadsimtā ir ļoti modē saņemt dažādas, ne tikai zinātniskas, balvas par sasniegumiem. Turklāt akadēmiķa nosaukums atspoguļo daudzu cilvēku, kuri labprāt iepazīstina sevi kā akadēmiķi, iedomību.

Bet dalība komercakadēmijās nepadara pseidoakadēmijas par autoritatīvām zinātnieku aprindām. Un daudzi zinātnieki to uzskata par neko citu kā tikai pīkstēšanu, diskreditējot valsts akadēmiju darbību.

Turklāt šādi akadēmiķi sāk pieteikties uz valsts pabalstiem, uz kuriem viņiem nav tiesību, jo akadēmiķa nosaukums tika nopirkts, nevis nopelnīts.

Tieši tāpēc saskaņā ar Krievijas Federācijas likumiem nevalstiskajām akadēmijām tika aizliegts piešķirt “akadēmiķa” titulu. Tiesības zinātniekiem piešķirt akadēmiķa titulu pieder tikai valsts akadēmijām. Neskatoties uz to, privātās akadēmijas turpina iecelt akadēmiķus cilvēkus, kuri negodīgā veidā ir saņēmuši dalību zinātniskajā aprindās.

Kā kļūt par akadēmiķi

Ir divi veidi, kā kļūt par akadēmiķi: nopirkt titulu vai nopelnīt godīgu un smagu darbu.

Pirmais variants ir ļoti vienkāršs. Pietiek, ja atrodat sev tīkamo akadēmiju internetā, tās oficiālajā vietnē. Uz tā jums jāaizpilda anketa, jāgaida apstiprinājums un bankas rekvizīti, par kuriem tiek pārskaitīta noteikta naudas summa, kuras summu nosaka akadēmija. Pēc tam atliek gaidīt diplomu, kas apstiprina akadēmiķa statusu.

Otrais variants ir ilgs ilgs darbs. Lai iegūtu augstāko zinātnisko grādu, zinātniekiem ir jāstrādā gadu no gada, pierādot valsts akadēmijai, ka viņi ir pelnījuši akadēmiķa titulu.

Vispirms jādodas uz augstāko mācību iestādi, lai iegūtu izglītību. Izvēloties fakultāti, ir svarīgi paļauties uz pamatzinātnēm, piemēram, matemātiku, fiziku, bioloģiju, antropoloģiju, psiholoģiju.

Nākamais solis ir absolventu skola. Tikai pēc skolas beigšanas var kļūt par zinātnes kandidātu. Šim amatam būs jāstrādā vairāk nekā gadu, lai iegūtu vecākā pētnieka titulu.

Disertācijas rakstīšana ir nepieciešama, lai iegūtu jaunu akadēmisko grādu, proti, zinātņu doktora grādu. Pēc tā saņemšanas kļūst iespējams pieteikties uz institūta rektora, zinātniskās nodaļas vai laboratorijas vadītāja amatu. Un tajā pašā laikā ir atļauja strādāt par skolotāju. Pēc dažiem gadiem būs iespējams saņemt docenta un pēc tam profesora titulu.

Pēc profesora amata ir korespondētājlocekļa nosaukums. Un tikai pēc tam ir iespēja iegūt akadēmiķa titulu.

Arī ceļā uz visām karjeras kāpnēm ir jāapstiprina savas zināšanas ar zinātniskiem darbiem un daudzu grāmatu izdošanu.

Kas ir akadēmiķis? Akadēmiķa nosaukums nav tikai amats, tas ir atalgojums par daudzu gadu darbu un nenogurstošu darbu. Par akadēmiķiem var saukt tikai tos, kuri gadu no gada nenogurstoši strādāja.