Tālā 90. gados Bils Geitss rakstīja, ka drīz arvien vairāk cilvēku strādās no mājām, attālināti, netērējot laiku ceļā. Kopumā viņam bija taisnība. Ir vispārpieņemts, ka brīvmākslinieks nodarbojas ar attālinātu darbu. Kas tas ir sociālā statusa, profesijas, nodarbošanās ziņā? Faktiski jēdziens, atšķirībā no vārda, nav tālu no jauna. Eiropā un visā pasaulē tā saucamie "brīvie šķēpmetēji" parādījās jau sen - šādi tiek tulkots vārds "brīvmākslinieks". Kas tas ir? Un kā tie ir saistīti ar medībām?
Faktiski nav nekā karīga, izņemot to, ka viņi paši meklē pārtiku, iztikas līdzekļus. Vēl viena vārda nozīme ir brīvs mākslinieks. Tātad brīvmākslinieks - kas tas ir? Tas ir pašnodarbināts cilvēks, brīvas profesijas pārstāvis, kurš patstāvīgi meklē pasūtījumus un klientus pats. Mūsdienu pasaulē to skaitā, pirmkārt, ir fotogrāfi, žurnālisti, tulkotāji, programmētāji, dizaineri. Principā tas jau sen ir bijis. Atgādiniet, ka pēdējo 200-300 gadu laikā radošo profesiju pārstāvji arvien vairāk atteicās kalpot tiesā (kapelā, katedrālē, teātrī). Viens no pirmajiem šādiem bezmaksas māksliniekiem bija lieliskais Mocarts. Tieši viņš atteicās no algas un sāka strādāt pēc dažādu privātu klientu un teātru pasūtījuma, kamēr pirms viņa komponisti un mūziķi parasti kalpoja magnātu tiesā.
To pašu dzīvesveidu vadīja daudzi rakstnieki, kas sadarbojās ar dažādiem izdevumiem un izdevniecībām kā žurnālisti, publicisti vai autori. Protams, žurnālos, avīzēs, tiešsaistes publikācijās bieži tiek publicēti regulāri korespondenti un fotogrāfi. Tomēr globālā tendence norāda uz to, ka arvien vairāk cilvēku pamet savus “algotos” algas darbus, lai tos sauktu par lepno vārdu “brīvmākslinieks”. Kurš vēl tas ir? Arhitekti, grafiskie dizaineri, modes kolekciju veidotāji. Vietņu izstrādātāji un fotogrāfi, kas pārdod savus attēlus vietnē
biržas (akcijas). Tie ir ārštata tulki, kuri izpilda noteiktu pasūtījumu un saņem par to samaksu (pēc lappušu skaita, vārdiem, zīmēm, stundām), nevis par sēdēšanu birojā no 9 līdz 17. Ja šādas profesijas pastāvēja ilgu laiku un darbojās pēc šī principa, tad nesen parādījās citas aktivitātes. Ārštata darbs ir arī tīkla grupu administrēšana (Facebook vai VKontakte), tā ir arī satura pārvaldība. Aizvien biežāk pat lielās korporācijas dod priekšroku nevis turēt darbiniekus (piemēram, reklāmas jomā) valstī, bet dot rīkojumus “brīvajiem māksliniekiem”. No ekonomiskā un psiholoģiskā viedokļa šāds lēmums ir pamatots. Galu galā ir labi zināms, ka, ja cilvēks saņem garantētu algu, tad laika gaitā vēlme darīt pēc iespējas mazāk par to pašu summu tikai palielinās. Līdz ar to pilna laika strādājošo produktivitāte samazinās līdz ar viņu pieredzes pieaugumu. Turklāt pastāv tādas parādības kā profesionāla izdegšana un radošā potenciāla izsīkums. Šajā gadījumā ārštata darbinieki var būt lielisks risinājums.
Ko tas dod klientam?
Iespēja izvēlēties speciālistu pēc portfolio, pēc radošās koncepcijas. Ko tas dod brīvmāksliniekam? Iespēja izvēlēties klientu sadarboties, ar kuru tas būs interesanti. Pastāvīgi jauni projekti, svaigas idejas izglābj no stagnācijas, no acu “aizmiglošanas”. Iespēja plānot darba dienu un plānot darbu brīvdomātājam, nevis šefpavāram ērtā veidā, pašam noteikt pakalpojumu cenas, darīt to, kas jums patīk, tie visi ir plusi. Starp trūkumiem ir nepieciešama pastāvīga jaunu klientu meklēšana, liela konkurence, dempinga likmes. Neskatoties uz to, lielākajai daļai no tiem, kas izlemj par šādu dzīvesveidu, pozitīvie aspekti ievērojami pārsniedz visus negatīvos.
